Piekares sistēmas mērķis ir divējāds: izolēt nelīdzenu ceļa segumu ērtākai braukšanai; un saglabāt riepu saskari ar ceļu, braucot pa nelīdzenu virsmu. Ātruma entuziastiem balstiekārtas uzlabošanai ir tikai viens mērķis: uzlabot vadāmību.
Spoles atsperes ir visizplatītākais veids, ko izmanto piekares sistēmās, jo tās ir viegli izgatavojamas, ļoti efektīvas un lētas. Fizikā atspere tiek definēta kā uzkrātais enerģijas avots. Ja atsperei tiek pielikts fiksēts spēks, tā deformējas. Kad spēks tiek noņemts, atsperei ir tendence atgriezties sākotnējā formā. Tomēr atsperes atsitiena amplitūda bieži pārsniedz tā sākotnējo garumu. Berzes pretestība ir nepieciešama, lai palēninātu brīvās svārstības, ko izraisa atsperes atsitiens. Šī atsperes brīvo svārstību palēnināšana parasti ir amortizatora uzdevums. Tipiska atspere ir tā -(lineārā atspere), kas nozīmē, ka tad, kad atspere tiek pakļauta spēkam, tās saspiešanas deformācija atbilst Huka likumam: F=KX, kur F ir pieliktais spēks, K ir atsperes konstante un X ir deformācija. Piemēram, lineāra atspere saspiedīsies par 1 cm, nesot 40 kg smagu svaru; uz katriem papildu 40 kg svara atspere saspiedīsies par 1 cm. Faktiski arī balstiekārtas atsperes izjūt papildu spiedienu. Pat pilnībā izstieptas atsperes joprojām ir zem spiediena, lai tās noturētos pie automašīnas. Tradicionālajās atsperu-un-triecienu absorbējošās{19}}piekares konstrukcijās atsperes atbalsta automašīnas virsbūvi un absorbē nelīdzenas ceļa virsmas un citu spēku ietekmi uz riepām. Šie citi spēki ietver spēkus, kas uz atsperēm iedarbojas, paātrinot, palēninot, bremzējot un izbraucot līkumus. Vēl svarīgāk ir tas, ka tām ir jāuztur nepārtraukts kontakts starp riepām un ceļa virsmu vibrācijas slāpēšanas laikā, lai saglabātu automašīnas saķeri. Riepu{23}}kontakta uzlabošana uz ceļa ir galvenais apsvērums, lai uzlabotu vadāmību. Atsperes galvenā funkcija ir saglabāt automašīnas komfortu un uzturēt riepas pilnā saskarē ar zemi. Nepareizu atsperu izmantošana negatīvi ietekmēs braukšanas kvalitāti un vadāmību. Iedomājieties, ja atsperes būtu pilnīgi stīvas; piekares sistēma būtu neefektīva. Saskaroties ar nelīdzenām virsmām, automašīna atsitās, un riepas pilnībā pamestu zemi. Ja tas notiek paātrinājuma, bremzēšanas vai pagrieziena laikā, automašīna zaudēs saķeri. Ja atsperes ir pārāk mīkstas, automašīnai ir tendence uz leju, kas nozīmē, ka piekares gājiens ir izsmelts. Ja automašīna pagrieziena laikā nokrīt, var uzskatīt, ka atsperes kustības koeficients kļūst bezgalīgs (nav vietas saspiešanai), izraisot tūlītēju svara pārnesi un saķeres zudumu. Ja automašīnai ir garš balstiekārtas gājiens, varētu izvairīties no apakšas, taču automašīna būs arī ļoti augsta. Augsts auto nozīmē augstu smaguma centru, kam ir izšķiroša ietekme uz vadāmību. Tāpēc pārāk mīksti amortizatori apgrūtinās vadāmību. Ja ceļa segums ir ideāli līdzens, tad atsperes un piekares sistēma nav vajadzīgas. Ja ceļa segums ir nelīdzens, ir nepieciešamas mīkstākas atsperes, lai nodrošinātu riepas saskari ar ceļu, kā arī jāpalielina atsperes gājiens. Atsperes stinguma izvēle ir atkarīga no ceļa nelīdzenuma; jo nelīdzenāks ceļš, jo mīkstākas atsperes.
Tomēr tas, cik mīksts ir "pārāk mīksts", ir būtisks jautājums, kas parasti prasa uzkrāto pieredzi un ir svarīgs jautājums automobiļu ražotājiem un sacīkšu komandām. Vispārīgi runājot, mīkstākas atsperes nodrošina labāku komfortu un uztur labāku saķeri, braucot pa nelīdzeniem ceļiem. Tomēr, braucot pa parastiem ceļiem, tas var izraisīt ievērojamu piekares sistēmas vertikālu šūpošanos, kas ietekmē vadāmību. Automašīnās, kas aprīkotas ar labiem aerodinamiskiem komponentiem, mīkstās atsperes izraisa izmaiņas transportlīdzekļa augstumā, palielinoties ātrumam, kā rezultātā atšķiras vadāmības īpašības pie maza un liela ātruma.
